Vide
Šajā lapā apkopoti Latvenergo koncerna vides un energopārvaldības politikas pamatprincipi, klimata mērķi, ietekmes novērtējumi un rādītāji, kas raksturo koncerna atbildīgu un ilgtspējīgu darbību.
Vides un energopārvaldības politikas pamatprincipi
Latvenergo koncerna vides aizsardzības aktivitātes balstās Ilgtspējas un Vides un energopārvaldības politikās, nodrošinot ilgtspējīgu darbību atbilstoši nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem. To mērķis ir nepārtraukti uzlabot vides sniegumu, mazināt ietekmi uz vidi un klimatu, virzīties uz klimatneitralitāti, saglabāt bioloģisko daudzveidību un veicināt darbinieku atbildīgu attieksmi pret vidi un energoresursiem.
Vides un energopārvaldības politika
Savā darbībā un attīstībā koncerns ņem vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas zaļā kursa tendences, pilda ārējos un iekšējos tiesību aktus energopārvaldības, vides un dabas aizsardzības jomās, apzina un ievēro klientu, skarto kopienu un citu ieinteresēto pušu vajadzības.
Latvenergo koncerna spēju pastāvīgi pilnveidot savu vides sniegumu apliecina sertificēta ISO 14001 standarta prasībām atbilstoša vides pārvaldības sistēma un ISO 50001 prasībām atbilstoša energopārvaldības sistēma.
Klimats
Latvenergo koncerns ir apņēmies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, atbalstot Parīzes nolīguma mērķus. Pārkārtošanās stratēģija balstās uz dekarbonizāciju, atjaunīgo energoresursu (AER) attīstību un energoefektivitātes paaugstināšanu, nosakot divus galvenos klimata mērķus:
- Vidējā termiņā līdz 2030.gadam samazināt tiešās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 47% (salīdzinot ar 2021.gadu) un vienlaikus palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā līdz 80 %
- Ilgtermiņā līdz 2040.gadam sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā. Lai to īstenotu, tiek aktīvi pētīti TEC dekarbonizācijas risinājumi un vērtētas citas tehnoloģiskās iespējas emisiju samazināšanai.
SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji izstrādāti, ņemot vērā ES zaļā kursa mērķus un Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030.gadam. Mērķrādītāju noteikšanā izmantota Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) Net Zero Emissions by 2050 scenārijs un enerģētikas sektora dekarbonizācijas ceļa karte.
Latvenergo koncerna SEG emisiju novērtējums veikts atbilstoši ISO 14064-1 prasībām un Pasaules resursu institūta izstrādātajam SEG ziņošanas standartam jeb SEG protokolam (GHG Protocol Corporate Accounting and Reporting Standard).
Tiešās (1. tvēruma) SEG emisijas un to intensitāte
Netiešās (2. tvēruma) SEG emisijas
Netiešās (3. tvēruma) SEG emisijas
Velciet, lai redzētu vairāk datu
| Rādītājs | Mērv. | Bāzes gads* | 2024 | 2025 | Δ 2024 | Δ bāzes gads |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. tvēruma SEG emisijas | tūkst. t CO₂e | 940 | 799 | 780 | -2% | -17% |
| No sadedzināšanas iekārtām | tūkst. t CO₂e | 778 | 759 | |||
| No transportam un mehānismiem izmantotās degvielas | tūkst. t CO₂e | 8 | 7 | |||
| Fluorēto SEG noplūdes | tūkst. t CO₂e | 0,4 | 0,2 | |||
| No HES ūdenskrātuvēm | tūkst. t CO₂e | 13,0 | 13,0 | |||
| 1. tvēruma SEG emisiju procentuālā daļa no regulētām emisiju kvotu tirdzniecības sistēmām | % | 96 | 96 | |||
| 2. tvēruma SEG emisijas (pēc ģeogrāfiskās metodes) | tūkst. t CO₂e | 43 | 36 | 45 | 24% | 4% |
| No iepirktās elektroenerģijas ražošanas | tūkst. t CO₂e | 9 | 10 | |||
| No iepirktās siltumenerģijas ražošanas | tūkst. t CO₂e | 0,5 | 0,5 | |||
| No elektroenerģijas sadales zudumiem | tūkst. t CO₂e | 27 | 34 | |||
| 2. tvēruma SEG emisijas (pēc tirgus metodes) | tūkst. t CO₂e | 121 | 114 | 109 | -4% | -9% |
| No iepirktās elektroenerģijas ražošanas | tūkst. t CO₂e | 8 | 7 | |||
| No iepirktās siltumenerģijas ražošanas | tūkst. t CO₂e | 0,5 | 0,5 | |||
| No elektroenerģijas sadales zudumiem | tūkst. t CO₂e | 106 | 101 | |||
| Būtiskās 3. tvēruma SEG emisijas | tūkst. t CO₂e | 2 752 | 3 413 | 3 392 | -1% | 23% |
| (1) Iegādātās preces un pakalpojumi | tūkst. t CO₂e | 123 | 263 | |||
| (2) Pamatlīdzekļi | tūkst. t CO₂e | 16 | 21 | |||
| (3) Ar kurināmā un enerģijas izmantošanu saistītas darbības | tūkst. t CO₂e | 3 034 | 2 790 | |||
| (5) Radītie atkritumi | tūkst. t CO₂e | 0,5 | 1,7 | |||
| (6) Darījumu braucieni | tūkst. t CO₂e | 0,2 | 0,1 | |||
| (7) Darbinieku pārvietošanās | tūkst. t CO₂e | 3,3 | 3,2 | |||
| (11) Pārdoto produktu izmantošana | tūkst. t CO₂e | 236 | 313 | |||
| (4,8,9,12,13) Citas 3. tvēruma SEG emisijas | tūkst. t CO₂e | 0,1 | 0,1 | |||
| Kopējās SEG emisijas (pēc ģeogrāfiskās metodes) | tūkst. t CO₂e | 3 735 | 4 249 | 4 217 | -1% | 13% |
| Kopējās SEG emisijas (pēc tirgus metodes) | tūkst. t CO₂e | 3 812 | 4 327 | 4 281 | -1% | 12% |
| SEG emisijas ārpus 1.-3. tvēruma | tūkst. t CO₂e | 97 | 97 | 0% | ||
| Tiešās biogēnās emisijas | tūkst. t CO₂e | 97 | 97 | |||
| SEG emisiju intensitāte, neto ieņēmumi ** | t/tūkst. EUR | 2,493 | 2,692 | 8% | ||
| SEG emisiju intensitāte, neto ieņēmumi *** | t/tūkst. EUR | 2,539 | 2,733 | 8% |
*Salīdzinot ar 1.tvēruma emisiju apjomu 2021.gadā
**Pēc ģeogrāfiskās metodes
***Pēc tirgus metodes
Apņemoties sasniegt klimatneitralitāti, Latvenergo dos savu ieguldījumu globālajos centienos samazināt emisijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Virzība uz klimatneitralitāti ir nozīmīgs faktors uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības ceļā, kas veicina ne tikai vides aizsardzību un risku samazināšanu, bet arī reputāciju un nodrošina attīstību ilgtermiņā.
-47%CO2
Samazināt tiešās CO2 emisijas līdz 2030.gadam*
Izpildes rādītājs: <500 000 t gadā.
80%
Palielināt atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 2030.gadam
Izpildes rādītājs: 80% elektroenerģijas saražoti no AER
-20%CO2
Samazināt netiešās (3.tvēruma) CO2 emisijas no elektroenerģijas tirdzniecības**
Izpildes rādītājs: -20% CO2 2030.gadā
0,06tCO2/MWh
Sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā līdz 2040.gadam
Izpildes rādītājs: 0,06 tCO2/MWh saražotās elektroenerģijas 2030.gadā
*salīdzinot ar 2021.gadu
**salīdzinot ar 2022.gadu
2025. gada sniegums:
- 1.tvēruma SEG emisijas: -17% salīdzinot ar 2021.gadu
- SEG emisijas no elektroenerģijas mazumtirdzniecības: +8% salīdzinot ar 2022.gadu
- Mazumtirdzniecībā pārdotās zaļās enerģijas īpatsvars: 12%
- No AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars: 66%
Latvenergo koncerns veicina energoresursu efektīvu izmantošanu, uzskaitot un analizējot enerģijas patēriņa plūsmas, identificējot būtisko enerģijas patēriņu ražošanas un saimniecisko procesu nodrošināšanai un īstenojot pasākumus enerģijas patēriņa samazināšanai.
Koncernam ir sabalansēts un videi draudzīgs ražošanas portfelis, kas ietver galvenokārt hidroelektrostacijas un augsti efektīvas termoelektrostacijas. 2025.gadā 53% no enerģijas saražota no AER.
Latvenergo koncerna tiešais enerģijas patēriņš aptver visus enerģijas lietošanas veidus, tostarp tos, kas veicina 1. tvēruma SEG emisijas. Tas ietver visu kurināmo, kas tiek izmantots koncerna TEC un katlumājās, kā arī citus enerģijas avotus – benzīnu un dīzeļdegvielu. Netiešo enerģijas patēriņu veido koncerna siltuma un elektroenerģijas patēriņš.
Saražotā enerģija
Velciet, lai redzētu vairāk datu
| Rādītājs | Mērv. | 2024 | 2025 | Δ 2024 |
|---|---|---|---|---|
| Saražotā enerģija no atjaunīgiem resursiem | % | 53 | 53 | 1% |
| Ūdens | % | 48 | 46 | |
| Vējš | % | <0,1 | 1 | |
| Saule | % | 1 | 3 | |
| Koksne | % | 4 | 4 | |
| Saražotā enerģija no fosiliem resursiem | % | 48 | 47 | -1% |
| Dabasgāze | % | 48 | 47 | |
| Dīzeļdegviela (t.sk. nelielā apjomā ogles un SNG) | % | <0,1 | <0,1 | |
| Saražotā elektroenerģija | GWh | 4 842 | 4 698 | -3% |
| No atjaunīgiem resursiem | % | 66 | 66 | 0% |
| No neatjaunīgiem resursiem | % | 34 | 34 | 0% |
| Saražotā siltumenerģija | GWh | 1 671 | 1 560 | -7% |
| No atjaunīgiem resursiem | % | 13 | 14 | 2% |
| No neatjaunīgiem resursiem | % | 87 | 86 | -2% |
Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra
Velciet, lai redzētu vairāk datu
| Rādītājs | Mērv. | 2024 | 2025 | Δ 2024 |
|---|---|---|---|---|
| Kopējais patēriņš no fosiliem energoresursiem | MWh | 4 077 570 | 3 987 161 | -2% |
| Kurināmā patēriņš no dabasgāzes | MWh | 3 859 343 | 3 766 830 | |
| Kurināmā patēriņš no naftas produktiem | MWh | 143 | 139 | |
| Kurināmā patēriņš no oglēm un ogļu produktiem | MWh | 0 | 21 | |
| Degvielas no naftas produktiem patēriņš transportam un mehānismiem | MWh | 28 424 | 27 574 | |
| t.sk. dīzeļdegvielas patēriņš | MWh | 24 963 | 23 864 | |
| t.sk. benzīna patēriņš | MWh | 3 462 | 3 710 | |
| Iepirktās fosilo energoresursu elektroenerģijas patēriņš | MWh | 186 062 | 188 981 | |
| Iepirktās fosilo energoresursu siltumenerģijas patēriņš | MWh | 3 598 | 3 616 | |
| Patēriņš no kodolresursiem* | MWh | 23 314 | 38 711 | 66% |
| Kopējais patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem | MWh | 364 160 | 353 960 | -3% |
| Kurināmā patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem | MWh | 270 720 | 270 911 | |
| Iepirktās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas patēriņš | MWh | 89 579 | 78 898 | |
| Iepirktās atjaunīgo energoresursu siltumenerģijas patēriņš | MWh | 3 860 | 4 151 | |
| Kopējais enerģijas patēriņš | MWh | 4 465 044 | 4 379 832 | -2% |
| Fosilo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā | % | 91 | 91 | |
| Kodolenerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā | % | 0,50 | 0,90 | |
| Atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā | % | 8,20 | 8,10 | |
| Energointensitāte** | MWh/EUR | 0,0026 | 0,0028 | 7% |
*Patēriņu veido kodolenerģijas īpatsvars neapliecinātajā elektroenerģijas apjomā.
**Kopējais enerģijas patēriņš uz neto ieņēmumiem.
Vides informācija
Latvenergo koncerna gaisu piesārņojošo vielu emisijas tieši ietekmē izmantotais kurināmā veids, enerģijas ražošanas apjoms un tehnoloģiju efektivitāte. Koncerna ražotnēs tiek izmantoti trīs galvenie kurināmā veidi, katrs ar savu raksturīgo emisiju profilu. Koncerna emisijas gaisā galvenokārt rodas no lielajām sadedzināšanas iekārtām. AS "Latvenergo" TEC un Liepājas ražotnēs izmantotā dabasgāze rada NOx un CO emisijas. Dīzeļdegviela, ko TEC izmanto kā avārijas kurināmo, papildus NOx un CO rada arī SO2, cieto daļiņu emisijas un ogļūdeņražu emisijas tās uzglabāšanas laikā. Savukārt Liepājas ražotnēs izmantotā koksne rada NOx, CO un cieto daļiņu emisijas.
NOx, CO, SO2 un citas emisijas
Velciet, lai redzētu vairāk datu
| Rādītājs | Mērvienība | Mērķis 2030.gadam | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| NOx | t | 686 | 374 | 534 | 512 | 448 | |
| NOx sadedzināšanas iekārtās | kg/MWh | 0,15 | 0,13 | 0,17 | 0,15 | 0,14 | |
| NOx koncernā kopā | kg/MWh | 0,03 | 0,10 | 0,07 | 0,08 | 0,08 | 0,07 |
| CO | t | 363 | 231 | 358 | 333 | 269 | |
| CO sadedzināšanas iekārtās | kg/MWh | 0,08 | 0,08 | 0,12 | 0,10 | 0,08 | |
| CO koncernā kopā | kg/MWh | 0,02 | 0,05 | 0,04 | 0,05 | 0,05 | 0,04 |
| SO2 | t | 5 | 25 | 14 | 6 | 6 | |
| Cietās daļiņas | t | 13 | 17 | 17 | 21 | 15 | |
| Citas* | t | 6 | 6 | 6 | 4 | 6 |
*ietverts gaistošo organisko savienojumu un citu ogļūdeņražu apjoms
Emisiju daudzums uz saražotās enerģijas vienību jeb īpatnējās emisijas raksturo koncerna esošo procesu efektivitāti un ieviestos tehniskos risinājumus piesārņojošo vielu emisiju mazināšanai. Latvenergo turpina veicināt uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu ražošanas jaudu attīstību (vēja un saules enerģija), enerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un maksimālu atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
Latvenergo koncerna apņemšanās samazināt piesārņojumu
-50%
NOx
CO
Samazināt emisijas gaisā līdz 2030.gadam
Izpildes rādītājs: -50% NOx un CO uz saražotās enerģijas vienību (salīdzinot ar 2022.gadu)
0nozīmīgu gadījumu
Tiekties uz nulles vides piesārņojumu
Izpildes rādītājs: 0 nozīmīgu gadījumu ikgadēji
Ūdens resursus koncerns izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai, kā arī nelielā daudzumā – citām saimnieciskām vajadzībām un ārējo patērētāju ūdensapgādei. Saskaņā ar Pasaules Resursu institūta ūdens risku atlasa datiem Latvija atrodas zema līdz zema–vidēja ūdens stresa zonā, līdz ar to specifisku ūdens patēriņa ierobežojumu nav. Virszemes un/vai pazemes ūdens patēriņa apjoms noteikts katra objekta atļaujās. Koncerna ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.
Attīstot AER ģenerāciju, kā arī tehnisko iespēju robežās ieviešot ūdens resursu taupīšanas pasākumus, Latvenergo būtiski samazinās ūdens patēriņu uz saražotās enerģijas vienību.
AS "Latvenergo" Daugavas HES ūdenskrātuves ir klasificētas kā stipri pārveidoti ūdens objekti ar ierobežotām iespējām uzlabot to kvalitāti, tomēr AS "Latvenergo" īsteno uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vērstās aktivitātes, kuras ietekmē ūdensobjektu kvalitāti un ir ietvertas Daugavas baseina apsaimniekošanas plānā.
Ūdens resursu patēriņš
Velciet, lai redzētu vairāk datu
| Rādītājs | Mērvienība | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ūdens ieguve | tūkst. m³ | 2 544 | 1 887 | 2 297 | 2 232 | 2 374 |
| Ūdens novadīšana | tūkst. m³ | 872 | 706 | 550 | 608 | 566 |
| Kopējais neto ūdens patēriņš | tūkst. m³ | 1 672 | 1 181 | 1 747 | 1 624 | 1 807 |
Latvenergo koncerna apņemšanās samazināt ietekmi uz ūdens resursiem
-65%
Samazināt ūdens patēriņu līdz 2030. gadam*
Izpildes rādītājs: -65% uz saražotās enerģijas vienību 2030.gadā
*salīdzinot ar 2022.gadu
Latvenergo koncerns veicina atbildīgu resursu izmantošanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu visā vērtības ķēdē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta atkritumu apjoma samazināšanai un atbildīgai atkritumu apsaimniekošanai, izvērtējot atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes iespējas. Koncernā tiek ieviesti risinājumi un izmantotas tehnoloģijas, kas palīdz novērst atkritumu rašanos jau to veidošanās posmā, vienlaikus pilnveidojot procesus un optimizējot resursu un enerģijas patēriņu. Tādējādi tiek mazināta atkritumu rašanās, veicināta materiālu atkārtota izmantošana un pārstrāde, kā arī efektīvāka resursu aprite.
Attīstot atjaunīgo energoresursu projektus, Latvenergo koncerns izvērtē iekārtu un materiālu ilgmūžību, remontējamību un apritīgumu, sekmējot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi pēc ekspluatācijas perioda beigām.
Latvenergo koncerna apņemšanās samazināt resursu patēriņu un veicināt aprites ekonomiku
≥ 90%
Attīstīt AER tehnoloģijas, veicinot aprites ekonomiku
Izpildes rādītājs: ≥ 90% pārstrādājamo materiālu vēja turbīnās 2026.gadā
Latvenergo koncerns rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, izvērtējot esošo un plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un īstenojot tiesību aktos noteiktus un brīvprātīgus pasākumus, kas samazina ietekmi uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, sugām un biotopiem.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos atrodas gaisvadu un kabeļu elektrolīnijas vairāk nekā 6 800 km garumā un 4,9 tūkstošu ha platībā. Elektrolīniju izbūvi un uzturēšanu AS "Sadales tīkls" veic, ievērojot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu un nepieļaujot būtisku negatīvu ietekmi uz šīm teritorijām.
Citi Latvenergo koncerna objekti, kā arī plānoto darbību (VES, SES, elektrouzlādes staciju) teritorijas, kas ir koncerna īpašumā, tiek nomātas vai uz kurām iegūtas apbūves tiesības, atrodas ārpus teritorijām ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību.
Lai mazinātu savas darbības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, koncerns atbilstoši normatīvo aktu prasībām ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas upes baseinā. 2025. gadā upēs ielaists aptuveni 1,5 miljoni laša, taimiņa, zandarta un vimbu mazuļu un 6,3 miljoni nēģa kāpuru. Papildus tam koncerns īsteno arī citus projektus zivju dzīvotņu un migrācijas uzlabošanai – zivju nārsta mākslīgo ligzdu izvietošanu Daugavā un mazo Daugavas baseina upju tīrīšanu. 2025. gadā Daugavā ievietotas 450 zivju mākslīgās nārsta ligzdas un veikta to novērošana ar zemūdens kamerām.
Būtiskākā koncerna investīciju projektu potenciālā ietekme uz bioloģisko daudzveidību saistīta ar VES attīstību. Lai nodrošinātu plānoto VES projektu īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu, darbības tiek plānotas ciešā sadarbībā ar dabas ekspertiem un dabas un vides institūcijām.
Latvenergo koncerna apņemšanās samazināt ietekmi uz bioloģisko daudzveidību
25 km
Mazināt HES ietekmi uz bioloģisko daudzveidību
Izpildes rādītājs: 25 km Daugavas baseina upju uzlabota ekoloģiskā kvalitāte 2026.gadā
Mazināt investīciju projektu ietekmi uz dabu
Izpildes rādītājs: atmežošana VES projektos = iestādīti koki
Pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likumu (2002) un 2003.gada 23.decembra MK noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasībām, visām Daugavas hidroelektrostacijām ir izsniegtas Ūdens resursu lietošanas atļaujas, kurās noteikti ūdens resursu lietošanas nosacījumi, kas jāievēro, darbinot hidroelektrostacijas.
TEC-1 un TEC-2
Darbībai AS "Latvenergo" termoelektrostacijās Valsts vides dienests ir izsniedzis atļaujas A kategorijas piesārņojošai darbībai.
AS “Latvenergo” izsniegtās atļaujas pieejamas Valsts vides dienesta publisko datu reģistrā.
Aiviekstes HES
Pļaviņu HES
Ķeguma HES
Ietekmes novērtējumi
Aktīvās IVN procedūras
Turpinās nogabalu izpēte un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu izstrāde SIA “Latvijas vēja parki” teritorijās, kur veikta tādu aspektu izpēte, kā vēja resursi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ierobežojumu analīze, esošā ceļu infrastruktūra, pieslēguma pieejamība un esošais tīklu stāvoklis, kā arī ornitofaunas, biotopu un sikspārņu lauku darbu izpētes. Pašlaik tiek uzsāktas bioloģiskās daudzveidības izpētes AS “Latvenergo” VES teritorijās Vāne, Aloja un Piltene. IVN procedūras laikā norit dialogs ar vides un dabas institūcijām un citām organizācijām, aizvadītas tikšanās ar pašvaldībām, kurās plānota VES parku izbūve, lai iespēju robežās ņemtu vērā visu iesaistīto pušu viedokli. Tāpat norit darbs, lai izvēlētos piemērotākos tehnoloģiskos risinājumus.
Enerģētikas un vides aģentūrā ir iesniegti iesniegumi un pieņemti lēmumi par IVN procedūras piemērošanu un uzsākšanu septiņos SIA “Latvijas vēja parki” potenciālajos VES nogabalos, kas atrodas Aizkraukles, Limbažu, Valmieras, Ķekavas, Ogres, Bauskas, Jēkabpils, Līvānu, Augšdaugavas, Ventspils un Kuldīgas novados. Minētajos novados ir notikušas paredzētās darbības sākotnējās sabiedriskās apspriešanas un organizēti brīvprātīgie informatīvie semināri-darba grupas, kurās piedalījušies dažādu jomu eksperti, lai informētu un skaidrotu būtiskākās VES parku ietekmes (fizikālās, ainavas, bioloģiskās daudzveidības) un sniegtu atbildes uz vietējo kopienu un citu interesentu pārstāvjiem. Šobrīd visos projektos norit darbs pie IVN ziņojuma sagatavošanas. Ar detalizētāku informāciju par IVN procedūru aicinām iepazīties Enerģētikas un vides aģentūras, SIA “Latvijas vēja parki” mājaslapās, kā arī mājaslapas sadaļā Vēja enerģija.
- Vēja elektrostaciju parka “Vāne” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība (AS Latvenergo)
- Vēja parka “Bauska – Ķekava – Ogre” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā (SIA “Latvijas vēja parki”)
- Vēja parka “Augšdaugava” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Jēkabpils novada Rubenes, Dunavas un Zasas pagastos, Līvānu novada Jersikas pagastā un Augšdaugavas novada Dvietes pagastā (SIA “Latvijas vēja parki”)
- Vēja parka “Ventspils 2” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ventspils novada Ziru pagastā un Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos (SIA “Latvijas vēja parki”)
- Vēja parka “Ventspils 1” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ventspils novada Popes, Ugāles, Piltenes un Tārgales pagastos (SIA “Latvijas vēja parki”)
- Vēja parka “Valmiera - Valka” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastos (SIA “Latvijas vēja parki”)
- Vēja parka “Limbaži” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Limbažu novada Salacgrīvas un Viļķenes pagastos (SIA “Latvijas vēja parki”)
Vēja elektrostaciju parka "Laflora" būvniecība
Publicēts: 07.09.2021.
Ietekmes uz vidi novērtējuma objekts: Vēja elektrostaciju parka "Laflora" būvniecība.
Paredzētās darbības norises vieta (adrese): Vēja elektrostaciju parka "Laflora" iespējamā izveides vieta: Jelgavas novada Līvbērzes pagasts, zemes vienības (vai to daļas) ar kadastra apzīmējimen 54620060273, 54620040049, 54620040048, 54620040047, 54620040053, 54620040029, 54620040021, 54620040005, 54620040001, 54620040027, 54620040025, 54620040026, 54620040016, 54620040028, 54620040020, 54620040024, 54620040031, 54620040059, 54620040058, 54620040023, 54620040052.
Īss paredzētās darbības raksturojums: Vēja elektrostaciju parka uzstādīšana paredzēta kūdras purva teritorijā, kur iegūves process ir noslēdzies, vai to ir plānots pabeigt tuvākajā laikā. Vēja elektrostaciju prognozētais novietojums aptvertu gan derigu izrakteņu iegiuves teritoriju, gan robežojošas mežu zemes. Uzzstādāmo vēja elektrostaciju modeles un tehniskās raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. Vienlaicīgi ar plānoto vēja elektrostaciju uzstādīšanu ir paredzēts no jauna izbūvēt vai vietām pilnveidot esošo vēja elektrostaciju uzstādīšanai un ekspluatācijai nepieciešamo infrastruktūru – pievedceļus, laukumus, enerģijas pārvades un telekomunikāciju līnijas.
Lēmuma pieņemšanas pamatojums:
Likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 4. panta pirmās daļas 1) un 4) punkts, 7. pants, 14.¹ panta pirmā, septītā, astotā daļa, 1. pielikuma "Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" 26.¹ punkta 1) un 2) apakšpunkts.
Velciet, lai redzētu vairāk datu
| Projekta ierosinātājs | LAFLORA SIA, „Kaigu kūdras purvs", Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads, LV – 3014 |
|---|---|
| Paredzētās darbības ierosinātāja iesniegums | 14.05.2019 |
| Lēmums par IVN nepieciešamību | 04.06.2019 |
| Programma ietekmes uz vidi novērtējumam | 02.09.2019 |
| Atzinums par IVN izdots | 06.09.2021 |
| Sākotnējā sabiedriskā apspriešana | 03.07.2019 Līvbērzes kultūras nama zālē, Jelgavas ielā 17, Līvbērzē |
| IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana | 11.01.2021 līdz 15.02.2021 Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 20. panta nosacījumiem sabiedriskā apspriešana notiks neklātienes formā (attālināti) no 2021. gada 14. janvāra līdz 15. februārim. Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks neklātienes formā (attālināti) 2020. gada 25. janvārī plkst. 16.00. Ne vēlāk, kā 2020. gada 22. janvārī tīmekļa saite un pievienošanās instrukcija, kas izmantojamas, lai pievienotos sanāksmei, tiks publicēta: • SIA „Laflora" tīmekļa vietnē www.laflora.lv; • SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" tīmekļa vietnes www.environment.lv sadaļā Aktualitātes. |
- Programma ietekmes uz vidi novērtējumam
- Atzinums Nr. 5-04/10 par vēja elektrostaciju parka "Laflora" būvniecības Jelgavas novada Līvbērzes pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu
- Jelgavas novada domes 2021.gada 27.oktobra sēdes protokola Nr. 23 (2.§) izraksts "Par SIA "Laflora" paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka „Laflora" būvniecību Jelgavas novada Līvbērzes pagastā akceptu"
04.08.2021. Vides pārraudzības valsts biroja iesniegta SIA "Laflora" plānotā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma aktualizētā redakcija un uzsākta tā izvērtēšana. Paziņojums par SIA "Laflora" plānotā vēja parka aktualizētā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma iesniegšanu Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma saņemšanai.
28.06.2021. Pieprasīta papildus informācija.
28.04.2021. Vides pārraudzības valsts birojā iesniegta SIA "Laflora" plānotā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma aktuālā redakcija un uzsākta tā izvērtēšana. Paziņojums par SIA "Laflora" plānotā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma iesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojā atzinuma saņemšanai.
Paziņojums par vēja elektrostaciju parka „Laflora" būvniecības Jelgavas novada ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.
Paziņojums par vēja elektrostaciju parka „Laflora" būvniecības Jelgavas novada Līvbērzes pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu.
- Ūdens sildāmā katla uzstādīšana Rīgas termoelektrostacijā TEC-2
- Elektropārvades tīklu savienojuma “Kurzemes loks” 2.posma esošo 110 kV elektropārvades līniju rekonstrukcija posmā Dundaga – Tume
- Elektropārvades tīklu savienojuma “Kurzemes loks” 1.posma – Grobiņas apakšstacija – Ventspils – Dundaga esošās elektropārvades līnijas rekonstrukcija
Risku vadība
Rūpniecisko avāriju riski attiecas uz objektiem, kuros uzglabātie un lietotie bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo maisījumu maksimālie daudzumi pārsniedz kvalificējošos daudzumus, kas noteikti 2016.gada 1.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi".
Šādu paaugstinātas bīstamības objektu atbildīgajām personām jānovērtē rūpniecisko avāriju risks, jāizstrādā un jāveic nepieciešamie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi.
AS "Latvenergo" ražotnes TEC-1 un TEC-2 klasificējas kā zemākā riska līmeņa objekti, kuriem jāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programma un jāveic citi noteikumos noteiktie rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi, kā arī jāsagatavo publiski pieejams informatīvais materiāls apkārtnes iedzīvotājiem, komersantiem un organizācijām par rīcību rūpniecisko avāriju un to draudu gadījumos un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.
Vides risku novērtējums nodrošina Latvenergo koncerna pārziņā esošo objektu darbības vides risku identifikāciju, riska novērtējumu, riska līmeņa klasifikāciju un riska pakāpei atbilstošu riska vadības pasākumu ierosināšanu, kā arī atbilstību visām vides pārvaldības standarta ISO 14001:2015 prasībām attiecībā uz vides aspektu noteikšanu, to ietekmes uz vidi novērtēšanu un būtisko vides aspektu identificēšanu.
Viens no vides pārvaldības sistēmas galvenajiem mērķiem ir vides risku izvērtēšana un to efektīva vadība. Veicot risku un iespēju novērtējumu, tiek veikts uzņēmuma darbības un darbības vides analīze un novērtējums, lai identificētu piemītošos riskus un iespējas, to iestāšanās varbūtību un būtiskumu uzņēmumam. Faktiskā un iespējamā nelabvēlīgā ietekme tiek identificēta, novērtēta un, kur nepieciešams, prioritizēta.
Vides riski tiek identificēti visos Latvenergo koncerna objektos, nosakot riska avotu vides riskus normālas darbības apstākļos, pie novirzēm no normas un ārkārtas situācijās. Identificējot riskus tiek ņemts vērā, ka iespējamos vides riskus var izsaukt iekārtu tehniskie defekti, ekspluatācijas režīma pārkāpumi, kā arī personāla pieļautās kļūdas (cilvēka faktors) vai ārējie faktori. Tiek fiksēti objektā ieviestie riska samazināšanas preventīvie pasākumi un novērtēta to efektivitāte.
Uzņēmumiem ir jāievieš pasākumi, lai stiprinātu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, mazinātu to negatīvo ietekmi, veicinātu klimatnoturību un vienlaikus izmantotu klimata pārmaiņu radītās iespējas. Lai efektīvi pārvaldītu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, ir būtiski savlaicīgi identificēt un novērtēt to iespējamo ietekmi uz uzņēmuma darbību, aktīviem, piegādes ķēdēm un finanšu rezultātiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izstrādāt un ieviest uz riska novērtējumu balstītus pielāgošanās un riska mazināšanas pasākumus.
Ņemot vērā, ka klimata riski var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, konkurētspēju un ilgtermiņa vērtības radīšanu, Latvenergo koncerns visiem tā pārziņā esošajiem objektiem nodrošina klimata pārmaiņu risku novērtējumu. Novērtējuma ietvaros tiek analizēti gan akūtie klimata riski, kas saistīti ar ekstremāliem laikapstākļu notikumiem, gan hroniskie klimata riski, kas saistīti ar ilgtermiņa klimata pārmaiņām. Tiek identificēti riski un iespējas, kā arī izvērtēta to iespējamā ietekme uz uzņēmuma darbību dažādos laika horizontos un klimata attīstības scenārijos.
Pamatojoties uz klimata risku novērtējuma rezultātiem, tiek pieņemti lēmumi par nepieciešamajiem pielāgošanās pasākumiem, nosakot to prioritātes, īstenošanas termiņus, atbildīgās struktūrvienības un nepieciešamos finanšu resursus. Klimata risku novērtējums tiek regulāri aktualizēts, ņemot vērā jaunākās klimata zinātnes atziņas, normatīvo aktu prasības un uzņēmuma darbības attīstību.
Hronisko klimata pārmaiņu risku novērtējumā tiek analizētas ilgtermiņa klimata pārmaiņu tendences, tostarp vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu režīma izmaiņas, sausuma periodu biežuma un ilguma pieaugums, izmaiņas hidroloģiskajos procesos, kā arī citi klimata faktori, kas var ietekmēt enerģētikas infrastruktūras ekspluatāciju, aktīvu kalpošanas laiku, ražošanas efektivitāti, dzesēšanas un ūdens resursu pieejamību, elektroenerģijas pieprasījumu un piegādes drošību. Hronisko risku izvērtēšana tiek veikta, izmantojot atbilstošus klimata scenārijus un dažādus laika horizontus, lai nodrošinātu savlaicīgu pielāgošanās pasākumu plānošanu un uzņēmuma klimatnoturības stiprināšanu.